sirmot
sirmot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Pakāpeniski kļūt sirmam vai sirmākam.
PiemēriKrišs sācis sirmot. Deniņi balsnī kā ar krītu piebiruši.
- Krišs sācis sirmot. Deniņi balsnī kā ar krītu piebiruši.
- Ikvienam cilvēkam reiz pienāk laiks, kad mati zaudē savu dabisko krāsu, sāk sirmot un beidzot kļūst pilnīgi balti.
- Bet viņam jau nāca trīsdesmit astotais gads, bārdas rugāji sirmoja..
1.1.pārn. Pārklāties ar ko pelēcīgi balta (piemēram, ar sūnu, sarmu).
PiemēriRetās egles.. lepni izplētušas zaļas zaru buras un paslepen sākušas sirmot.
- Retās egles.. lepni izplētušas zaļas zaru buras un paslepen sākušas sirmot.
- Reiz, puteņa malumā Rīgai jau sirmojot ziemīgi baltai, Marta.. sastapa Indriķi.
2.parasti 3. pers. Būt ar pelēcīgi baltu nokrāsu. Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu pelēcīgi balto krāsu.
PiemēriBaltas putas sirmoja ap gludajiem akmeņiem [upē]..
- Baltas putas sirmoja ap gludajiem akmeņiem [upē]..
Avoti: 7-1. sējums