Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sirmums
sirmums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → sirms1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Parādība, kad mati zaudē savu sākotnējo krāsu un kļūst pelēcīgi balti.
PiemēriGadās arī, ka, slēpjot sirmumu, klientes grib krāsot matus..
2.Vispārināta īpašība → sirms2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBrieža sirmums.
3.Ļoti liels vecums.
Piemēri..vecaistēvs, kādreiz būdams slavens plostnieks,.. arī baltā sirmumā bija saglabājis mīlestību pret ūdeņiem..
Avoti: 7-1. sējums