sirot
sirot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
Piemēri16. gadsimtā.. zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda Jaudis gūstā.
2.Laupīt [1] (1).
PiemēriStāsta arī, ka Brūkleņu rozā vēl pavisam nesen esot mitinājies negants slavens laupītājs, kurš sirojis uz lielceļa pēc tirgus dienām, kad saimnieki naktī braukuši mājās.
3.Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
PiemēriSaimniecības komandas zaldāti bij sākuši sirot pa mājām, izlūkodami un pārtiku meklēdami.
3.1.Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
Piemēri..govis nekur nenomētās uz ilgstošu ēšanu, bet nemitīgi siroja pa ganāmo platību..
Avoti: 7-1. sējums