sirotājs
sirotājs -a, v.
sirotāja -as, s.
1.Darītājs → sirot.
2.Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
Piemēri14. gadsimtā lietuviešu sirotāju biežie iebrukumi Zemgalē padarīja to par pašu nedrošāko no visām Livonijas ordeņa zemēm.
Avoti: 7-1. sējums