sirotājs
sirotājs -a, v.
sirotāja -as, s.
1.Darītājs → sirot.
2.Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
Piemēri14. gadsimtā lietuviešu sirotāju biežie iebrukumi Zemgalē padarīja to par pašu nedrošāko no visām Livonijas ordeņa zemēm.
- 14. gadsimtā lietuviešu sirotāju biežie iebrukumi Zemgalē padarīja to par pašu nedrošāko no visām Livonijas ordeņa zemēm.
- ..no vācu sirotāju rokām krīt ne viens vien latviešu arājs..
- Repeķis:.. kad zemē iebrūk sirotāji, tad viņš [karalis] ir tas, kas aizdedzina briesmu sārtu.
Avoti: 7-1. sējums