sirot
sirot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Iebrukt (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
Piemēri16. gadsimtā.. zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda Jaudis gūstā.
- 16. gadsimtā.. zemes kungu nesaskaņas bija tik tālu novājinājušas valsti, ka kaimiņzemju karapulki netraucēti siroja Livonijā, laupīja, dedzināja un aizveda Jaudis gūstā.
- Pāri braslam, kur lībieši kādreiz devušies sirot uz sēļu zemi.., zēni pārbrida pie Sēlpils drupām.
- Bet atkal svešzemnieku pulks pa visiem ceļiem siro - ne likums vajadzīgs, ne tulks, kad verdzenes un mantu šķiro.
2.Laupīt [1] (1).
PiemēriStāsta arī, ka Brūkleņu rozā vēl pavisam nesen esot mitinājies negants slavens laupītājs, kurš sirojis uz lielceļa pēc tirgus dienām, kad saimnieki naktī braukuši mājās.
- Stāsta arī, ka Brūkleņu rozā vēl pavisam nesen esot mitinājies negants slavens laupītājs, kurš sirojis uz lielceļa pēc tirgus dienām, kad saimnieki naktī braukuši mājās.
- Parasti viņš siroja viens. Pagalmā iegājis, viņš ilgi nestomījās, bet soļoja uz pagrabu.
3.Pārvietoties, pabūt vairākās vietās, piemēram, lai ko, parasti nelikumīgi, iegūtu.
PiemēriSaimniecības komandas zaldāti bij sākuši sirot pa mājām, izlūkodami un pārtiku meklēdami.
- Saimniecības komandas zaldāti bij sākuši sirot pa mājām, izlūkodami un pārtiku meklēdami.
- Ej tu sazini, kas žogam izlauzis divus dēlīšus, nav taču augļu laiks, kad puikas siro pa dārziem.
3.1.Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
Piemēri..govis nekur nenomētās uz ilgstošu ēšanu, bet nemitīgi siroja pa ganāmo platību..
- ..govis nekur nenomētās uz ilgstošu ēšanu, bet nemitīgi siroja pa ganāmo platību..
- Rudenī un ziemā lapsa siro pa diezgan plašu apkārtni un labi izpētī savu rajonu apmēram 20 kilometru diametrā.
- Akmeņainajā sēklī visi pazina svītrainos laupītājus. Lielie asari te sirodami iegriezās gandrīz katru dienu.
Avoti: 7-1. sējums