sirojums
sirojums -a, v.
1.Iebrukums (kādā zemē, valstī) laupīšanas nolūkā.
PiemēriSirojumu kari.
- Sirojumu kari.
- Todien pils lielajā zālē.. bija sanākuši virsaiša draugi, jo viņi bija atgriezušies no sekmīga sirojuma igauņu zemē.
- ..vairums [baznīcā] bija vienkāršu ļaužu, galvenokārt bruņinieku kalpi, kuri piedalīsies sirojumā uz Mežotni.
- ..senos laikos uz Turkmēniju regulāros sirojumos devās gan Irānas šahi, gan Buhāras un Hivas emīri, lai papildinātu harēmus.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sirot2.
3.Paveikta darbība, rezultāts → sirot3.
PiemēriKādu svētdienas ritu.. Gustavs atkal devās sirojumā pa dārzniecībām apjautāties par darbu..
- Kādu svētdienas ritu.. Gustavs atkal devās sirojumā pa dārzniecībām apjautāties par darbu..
- Rudeņos, nākdami no skolas, viņi devās tālos sirojumos pēc kastaņiem..
3.1.Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
Piemēri..vecās kaijas devās tālu projām.. meklēt barību... Šādi sirojumi prasīja daudz pūļu un upuru.
- ..vecās kaijas devās tālu projām.. meklēt barību... Šādi sirojumi prasīja daudz pūļu un upuru.
- Būdams smags un neveikls, pelēkais krupis tālos sirojumos nedodas, bet rūpīgi pārmeklē to apvidu, kurā apmeties.
Avoti: 7-1. sējums