klātbūtne
klātbūtne -es, s.; parasti vsk.
1.Atrašanās, uzturēšanās (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedalīšanās (kādā norisē, pasākumā).
PiemēriSveša cilvēka klātbūtne.
2.Kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) esamība, pastāvēšana līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.). Klātesamība.
Piemēri..par neredzamo zivju klātbūtni Gaujā liecināja vēl vienīgi dažādi plunkšķi, gan vājāki, gan spēcīgāki.
Stabili vārdu savienojumiAtgādināt savu klātbūtni (arī sevi).
Avoti: 4. sējums