Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
klātesot
klātesot apst.
Atrodoties, uzturoties (kādā vietā noteiktā laikposmā), piedaloties (kādā norisē, pasākumā).
PiemēriVectētiņš paskatījās apkārt, tā dīvaini pašķieba galvu sānis, likās: negrib sacīt, bērniem klātesot.
Avoti: 4. sējums