piekalst
piekalst parasti 3. pers., -kalst, pag. -kalta; intrans.
1.Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidrumu, masu u. tml. Kalstot (šķidrumam, masai u. tml.), pielipt (pie kā, kam klāt) – par priekšmetiem.
Piemēri..cilvēku augumi [purvā] nošķīda melnu un lipīgu masu, kas vējā izžuva un piekalta miesai.
- ..cilvēku augumi [purvā] nošķīda melnu un lipīgu masu, kas vējā izžuva un piekalta miesai.
- Pirksts vairs tik traki nesāpēja, arī asinis vairāk nesūcās, laikam aprecējušas un piekalta lupatā.
- Salmi pielipuši, piekaltuši pie klona,.. atplēst nemaz tik vienkārši nevar.
2.Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
PiemēriViņš izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
- Viņš izdauzīja pret klonu dubļiem piekaltušo vīzi.
- ..izlietnē.. piekalst iztukšota krējuma burciņa..
Avoti: 6-2. sējums