Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vilkmēle
vilkmēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Lakstaugs ar stāvu (vienkāršu vai augšdaļā zarotu) stublāju, pretējām, ar matiņiem klātām vai kailām, lapām un ziliem, retāk iesārtiem vai baltiem ziediem.
PiemēriPļavas vilkmēle.
Avoti: 8. sējums