glaust
glaust glaužu, glaud, glauž, pag. glaudu; trans.
1.Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
PiemēriGlaužu savus sirmus matus, Lieku ziedu vainadziņu..
1.2.pārn. Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
PiemēriBērns, rudzu maizi galdā liec ar prieku, Lai brūno riecienu glauž skatiens dzidri maigs..
1.3.pārn. Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
PiemēriGlauž citiem vēji sakarsušās pieres, Un citiem pretī kalnu gāles viz...
1.4.intrans.
Piemēri..silts pēcpusdienas vējš glauž pār seju..
2.Tuvināt un maigi kļaut (pie kā).
PiemēriGalvu bērns pie tēva sāniem glauž..
Avoti: 3. sējums