sarmots
sarmots -ais; s. -a, -ā
sarmoti apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar sarmu. Tāds, kur ir sarma. Sārmains.
PiemēriSarmoti zari.
- Sarmoti zari.
- Sarmots mežs.
- Žuburains alnis plūc sarmotu zāli..
1.1.Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
PiemēriBlāzma dzeltenīga pamalē jau mostas, Sarmots ziemas rīts nāk kluss un auksts.
- Blāzma dzeltenīga pamalē jau mostas, Sarmots ziemas rīts nāk kluss un auksts.
2.Tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1).
PiemēriMiza [bumbierim] cieta, sausa, sarmota..
- Miza [bumbierim] cieta, sausa, sarmota..
Avoti: 7-1. sējums