Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sarmojums
sarmojums -a, v.
1.Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem, to daļām).
PiemēriMiza kokā esošajiem augļiem [āboliem] pārklāta ar zilganbālu sarmojumu, gluda, sausa, noberžot iegūst vaska spīdumu.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sarmot. Arī sarma.
PiemēriElektrības vadu sarmojums.
Avoti: 7-1. sējums