sarmojums
sarmojums -a, v.
1.Sarmai līdzīgs veidojums (uz augiem, to daļām).
PiemēriMiza kokā esošajiem augļiem [āboliem] pārklāta ar zilganbālu sarmojumu, gluda, sausa, noberžot iegūst vaska spīdumu.
- Miza kokā esošajiem augļiem [āboliem] pārklāta ar zilganbālu sarmojumu, gluda, sausa, noberžot iegūst vaska spīdumu.
- Saknītēm patiktos iebūvēt baļķus sienās ar visu zilganpelēko sarmojumu, kas sedzis egles dumbrainajā mežā.
2.Paveikta darbība, rezultāts → sarmot. Arī sarma.
PiemēriElektrības vadu sarmojums.
- Elektrības vadu sarmojums.
- Iejūgtajam zirgam zem nāsīm spalvās jau uzmeties no dvašas balts sarmojums.
Avoti: 7-1. sējums