sarmots
sarmots -ais; s. -a, -ā
sarmoti apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar sarmu. Tāds, kur ir sarma. Sārmains.
PiemēriSarmoti zari.
1.1.Tāds, kad ir sarma (par laikposmu).
PiemēriBlāzma dzeltenīga pamalē jau mostas, Sarmots ziemas rīts nāk kluss un auksts.
2.Tāds, kas ir klāts ar sarmojumu (1).
PiemēriMiza [bumbierim] cieta, sausa, sarmota..
Avoti: 7-1. sējums