konstatēt
konstatēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
PiemēriKonstatēt faktu.
- Konstatēt faktu.
- Konstatēt vielas sastāvu.
- Pēc Bartolīna un Heigensa vēl daudz zinātnieku, kas pētīja kristālu optiskās īpašības, konstatēja, ka ne tikai kvarcam un kalcītam, bet arī citiem minerāliem novērojama gaismas dubultlaušana.
- Pēc ieroča magnetizācijas pakāpes var konstatēt, pirms cik ilga laika no tā šauts.
- ..astoņdesmit četrus gadus vecajai Karlīnai Vējai konstatēja asins izplūdumu smadzenēs.
1.1.Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Piemēri«Un arī spēciņa jums, liekas, nav vairāk kā man,» viņa nesatricināmā mierā konstatēja.
- «Un arī spēciņa jums, liekas, nav vairāk kā man,» viņa nesatricināmā mierā konstatēja.
- «Negaiss tuvojas,» šoferis konstatēja, bažīgi lūkodamies debesīs. «Ja tas mūs pārsteigs stepē, nebūs patīkami.»
- sal. Pie lielā mūra nama durvīm viņš it kā konstatēja: «Šķiet, te atrodas mans mājoklis.»
Avoti: 4. sējums