konstitūcija1
konstitūcija -as, s.
1.Valsts pamatlikums, kas nosaka tās sabiedrisko un valsts iekārtu, vēlēšanu sistēmu, valsts varas un pārvaldes orgānu organizācijas un darba principus, pilsoņu galvenās tiesības un pienākumus.
PiemēriPadomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija.
- Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcija.
- Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcija.
- Pieņemt konstitūciju.
- Grozīt konstitūciju.
- PSRS Konstitūcijai ir augstākais juridiskais spēks. Visus likumus un citus valsts orgānu aktus izdod, pamatojoties uz PSRS Konstitūciju un saskaņā ar to.
- Padomju valsts un visi tās orgāni darbojas uz sociālistiskās likumības pamata, nodrošina tiesiskās kārtības, sabiedrības interešu un pilsoņu tiesību un brīvību aizsardzību. Valsts un sabiedriskajām organizācijām un amatpersonām jāievēro PSRS Konstitūcija un padomju likumi.
- 1963. gada augustā tauta sacēlās un gāza franču kolonizatoru ielikteni Brazivilā. Mēnesi vēlāk alžīriešu vairākums nobalsoja par Alžīrijas jauno konstitūciju.
Stabili vārdu savienojumi
- Padomju Sociālistisko Republiku Savienības Konstitūcijas diena — 1. Diena — 7. oktobris —, ko svin sakarā ar 1977. gada Konstitūcijas pieņemšanu.2.vēst. Diena — 5. decembris —, ko svinēja sakarā ar 1936. gada Konstitūcijas pieņemšanu.
1.1.Attiecīgais mācību priekšmets.
Piemēri«Esmu skolotājs Viesturs. Padomju vara norīkoja mani strādāt jūsu skolā. Mācīšu jums konstitūciju un ģeogrāfiju.»
- «Esmu skolotājs Viesturs. Padomju vara norīkoja mani strādāt jūsu skolā. Mācīšu jums konstitūciju un ģeogrāfiju.»
Avoti: 4. sējums