Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
konstatēt
konstatēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atklāt, izzināt. Ievērot, arī noteikt.
PiemēriKonstatēt faktu.
1.1.Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
Piemēri«Un arī spēciņa jums, liekas, nav vairāk kā man,» viņa nesatricināmā mierā konstatēja.
Avoti: 4. sējums