konstitūcija2
konstitūcija -as, s.; biol.
Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību.
PiemēriCilvēka konstitūcija.
- Cilvēka konstitūcija.
- Dzīvnieka konstitūcija.
- Ir cilvēki, kas savas konstitūcijas dēļ slimo ar dažām slimībām biežāk, piemēram, tuklie cilvēki, - ar aterosklerozi un vielmaiņas slimībām.
- Iedzimtība nosaka organisma uzbūvi jeb, ka saka zinātnieki, tā konstitūciju, kā arī organisma spējas pretoties apkārtējās vides nelabvēlīgai ietekmei (rezistence).
Avoti: 4. sējums