nomesties
nomesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties.
PiemēriNomesties tupus pie dobes.
Stabili vārdu savienojumiNomesties ceļos (arī uz ceļiem).
1.1.Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) — parasti par putniem, kukaiņiem.
PiemēriBite dūkdama nometās zālē uz pienenes zieda.
1.2.Lēni nokrist (kur, uz kā u. tml.) — parasti par ko vieglu.
PiemēriNo mežmalas egles izlidojusi sēkliņa.., kādreiz nometusies grāvmalā. Tagad tur platzaraina eglīte.
1.3.pārn. Pievērsties (par skatienu).
Piemēri..Klintas acis rāmā, gurdenā skarbumā nometas uz Alberta Krona bārdainās sejas.
2.Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu. Apmesties.
Piemēri..Lienes mātes brālis.. nu ir nometies Mierinos uz dzīvi.
2.1.Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) — par dzīvniekiem.
PiemēriIztrunējušos [vītola] dobumos nometās ik pavasarus uz dzīvi kādi putnu pārīši..
3.Pārklāties (piemēram, ar izsitumiem).
PiemēriSeja nometusies ar pūtītēm.
4.sar. Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
Piemēri..es lieliem soļiem nometos pa pelēkā akmens kāpnēm uzņemšanas nodaļā.
Avoti: 5. sējums