meklēt
meklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
PiemēriMeklēt pazaudētos cimdus.
Stabili vārdu savienojumiMeklēt blusas svešā kažokā.
1.1.Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
PiemēriMeklēt zvēru pēdas.
1.2.Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
PiemēriMeklēt brāķi.
2.Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
PiemēriMeklēt veikalos uzvalkam drānu.
2.1.Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
PiemēriMeklēt pieeju upei.
3.Censties sastapt (kādu).
Piemēri«Paklausies, Arvīd!» Baltābols pienāca.. «Kāds vīrs tevi meklē. Bijis pie tevis jau mājā.»
3.1.Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
PiemēriMeklēt palīgu.
3.2.Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
PiemēriMeklēt prieku.
4.Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
PiemēriMeklēt problēmas atrisinājumu.
4.1.Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
PiemēriMeklēt naftas atradnes.
4.2.Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
PiemēriMeklēt izeju no situācijas.
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī skatiens) meklē. Meklēt (kā) ar uguni. Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu).
Avoti: 5. sējums