Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
meklēt
meklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Censties (skatoties, taustot u. tml.) dabūt, atgūt (ko pazaudētu, noslēptu u. tml.).
PiemēriMeklēt pazaudētos cimdus.
  • Meklēt pazaudētos cimdus.
  • Meklēt kabatās atslēgu.
  • ..viņa rosījās pa istabu, meklēdama kādu šķīvi un nazi ar dakšiņu..
  • Galvu noliecis, viņš meklē naudu..
  • Šķūnī savu deguntiņu pabāza Jānītis. Resgalis laikam nebija varējis sagaidīt vecomāti atgriežamies un devies meklēt uz savu roku.
Stabili vārdu savienojumiMeklēt blusas svešā kažokā.
1.1.Censties pamanīt, uztvert (ko grūti saskatāmu, konstatējamu).
PiemēriMeklēt zvēru pēdas.
  • Meklēt zvēru pēdas.
  • Jaunie dispečeri parasti ar lielu aizrautību meklē pa īsviļņiem kuģu sasaukšanos dažādās nesaprotamās valodās..
1.2.Pārbaudot censties konstatēt (trūkumus, kļūdas u. tml.).
PiemēriMeklēt brāķi.
  • Meklēt brāķi.
  • Meklēt tekstā iespiedkļūdas.
2.Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
PiemēriMeklēt veikalos uzvalkam drānu.
  • Meklēt veikalos uzvalkam drānu.
  • Meklēt aizņēmumu.
  • ..rajona kolhozi meklē daudzgadīgo zāļu sēklas - sūta pārstāvjus un automašīnas pat uz citiem apgabaliem..
  • Lipsts Tilcēns no mākslas vidusskolas izstājās un sāka meklēt darbu.
  • ..viņš vienmēr sirdījās uz tiem ļaudīm, kas nevarot iztikt ar savu, bet meklējot citu krātu un bankās noguldītu naudu..
2.1.Censties pamanīt, uztvert ko vajadzīgu (kādā teritorijā, vidē).
PiemēriMeklēt pieeju upei.
  • Meklēt pieeju upei.
  • Meklēt ceļu uz ezeru.
  • Meklēt pavēni zem kokiem.
  • Iepircies, nu jau krietni pašpārliecinātāks, viņš steidzās meklēt Tīrumu ielu.
  • ..mēs devāmies meklēt vietējo tipogrāfiju, lai ķertos pie pirmās padomju avīzes izdošanas Ventspilī.
  • Viņa pagriezās atpakaļ uz mājām un iedama vairs nemeklēja sausās vietas, bet brida taisni pa peļķēm.
3.Censties sastapt (kādu).
Piemēri«Paklausies, Arvīd!» Baltābols pienāca.. «Kāds vīrs tevi meklē. Bijis pie tevis jau mājā.»
  • «Paklausies, Arvīd!» Baltābols pienāca.. «Kāds vīrs tevi meklē. Bijis pie tevis jau mājā.»
3.1.Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
PiemēriMeklēt palīgu.
  • Meklēt palīgu.
  • Meklēt darbiniekus.
  • «Dzirdēju, tu vakar meklējusi talciniekus pa malu malām..»
  • Viņam tikai vajag būt drošākam un meklēt sev biedrus..
  • Mums pagastā pienāca ziņa, ka «Līčos».. meklē kalpones.
3.2.Censties izraisīt sevī (emocionālu stāvokli). Censties izraisīt pret sevi (citu cilvēku attieksmi).
PiemēriMeklēt prieku.
  • Meklēt prieku.
  • Meklēt mierinājumu.
  • sal. Vecais pārlaida skatu visapkārt, it kā meklēdams palīdzību.
4.Garīgā darbībā censties veidot (domu, atzinumu), censties atklāt (ko jaunu). Censties iegūt (informāciju).
PiemēriMeklēt problēmas atrisinājumu.
  • Meklēt problēmas atrisinājumu.
  • Meklēt jaunas darba metodes.
  • Meklēt pierādījumus.
  • Institūta ļaudis meklē vislabākos variantus, lai tos pēc pārbaudes varētu ieteikt saimniecībām.
  • Izrādes ārējais veidols tika ilgi meklēts.
  • Dārzciemā Reinis bija sadraudzējies ar Vīņaudu, ar to pašu, pie kura sievas viņš tagad gāja meklēt kādas ziņas.
4.1.Pētījot, analizējot censties atklāt (ko dabā).
PiemēriMeklēt naftas atradnes.
  • Meklēt naftas atradnes.
  • ..dimanti tika meklēti arī citur - Kolas pussalā, Jeņisejas baseinā..
4.2.Censties atklāt, noteikt (apstākļus, norises veidu darbībai, procesam).
PiemēriMeklēt izeju no situācijas.
  • Meklēt izeju no situācijas.
  • Meklēt brīvu brīdi.
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī skatiens) meklē. Meklēt (kā) ar uguni. Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu).
Avoti: 5. sējums