Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meitenīgs
meitenīgs
-ais; s. -a, -ā
meitenīgi
apst.
Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei. Tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
Piemēri
Meitenīgs izskats.
Piemēri
Meitenīgs izskats.
Meitenīga kautrība.
Loma, kādu savā laikā bija diezgan daudz un kas paliks uz jaunības sliekšņa. Tā prasīja meitenīgu pievilcību, zināmu naivumu pasaules uzskatā.
Viņai vairs nebija dzeltenīgo bizīšu, meitenīgā valodīguma un slaiduma, toties daudz smagu pārdzīvojumu..
Cik savādi tas arī būtu, vislielāko piekrišanu tomēr izpelnījās deklamācijas, īpaši meitenīgā Maija Spēlmane ar Raiņa «Sudraboto gaismu».
Augumā Zenta nebija par Ģirtu mazāka, bet pret vīra platajiem pleciem viņa šķita pavisam meitenīga.
Avoti:
5. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
meistarvienība
meita
meitasdēls
meitasmeita
meitasšūna
meitasvīrs
meitene
meitenīgs
meitēns
meitietis
meitinieks
meitiņa
meitšūna
meklējums
meklēt
Tēzaurs
meitenīgs
MLVV
meitenīgs