Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
meitinieks
meitinieks -a, v.; vienk.
Mīlas dēku meklētājs.
Piemēri..tieši pretestība vairoja viņa iekāri, jo viņam, redzams, piemita iedzimta meitinieka un siržu lauzēja daba.
Avoti: 5. sējums