Paplašinātā meklēšana
Meklējam meklēt.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (25):
- Meklēt (kā) ar uguni
- Meklēt (kā) ar uguni
- Meklēt (sev) galu
- Meklēt (sev) galu (retāk nāvi, kapu)
- Meklēt (sev) nāvi (arī kapu, biežāk galu)
- Meklēt ar acīm
- Meklēt ar acīm (arī ar skatienu)
- Meklēt ar skatienu (arī ar acīm)
- Meklēt blusas svešā kažokā
- Meklēt blusas svešā kažokā
- Meklēt blusas svešā kažokā
- Meklēt blusas svešā kažokā
- Meklēt ceļu uz sirdi
- Meklēt dzirdīgas ausis
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu)
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu)
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu)
- Meklēt kopēju valodu
- Meklēt kopīgu valodu
- Meklēt pakaļ
- Meklēt pakaļ
- Meklēt rokā
- Meklēt rokā
- Meklēt vārdus
- Meklēt vārdus
Atrasts skaidrojumos (191):
- apraudzīt Apciemot, apmeklēt (lai painteresētos par apmeklējamā labklājību, veselību).
- apskraidīt Apmeklēt (daudzus vai visus).
- apskriet Apmeklēt (daudzus vai visus).
- Atrast ceļu - atrast Apmeklēt, apciemot (kādu).
- Atrast ceļu Apmeklēt, apciemot (kādu).
- apsērst Apmeklēt, apciemot.
- apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
- tvarstīt Ar grūtībām meklēt (vārdus, domas u. tml.).
- delikatese Ar izsmalcinātu gaumi izmeklēts ēdiens.
- ieskāties Ar knābi šķirstot, bužinot spalvas, meklēt ko tajās.
- dzenāt Atkārtoti, neatlaidīgi meklēt.
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo izmeklēti ēdieni, dzērieni.
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- gardēdis Cilvēks, kas ar īpašu baudu ēd izsmalcinātus, izmeklētus ēdienus.
- avantūrists Cilvēks, kas piedalās avantūrās. Dēku meklētājs.
- nomeklēt Cītīgi, rūpīgi meklēt (visu laikposmu) un pabeigt meklēt.
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
- izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
- meklētājs Darītājs --> meklēt.
- dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
- darbalaiks Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
- izmeklēts Divd. --> izmeklēt.
- argonauti Drosmīgi ceļotāji. Dēku meklētāji.
- portjē Durvju sargs. Kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai. Skatu meklētājs.
- elegants Gaumīgs, izmeklēts, izsmalcināts (piemēram, par apģērbu, dzīvokļa iekārtu).
- ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu. Iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
- nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi). Izmeklēties.
- Meklēt rokā Intensīvi meklēt.
- Meklēt rokā Intensīvi meklēt.
- Meklēt (kā) ar uguni Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- Meklēt (kā) ar uguni Intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
- lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
- lasāmzāle Īpaši iekārtota zāle (piemēram, bibliotēkā, muzejā), kurā apmeklētāji lasa.
- Puspasaules apskriet Īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās.
- Pasaules brūte Izlaidīga sieviete, mīlas dēku meklētāja.
- Pasaules brūtgāns Izlaidīgs vīrietis, mīlas dēku meklētājs.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- zondēt Izmeklēt, ārstēt ar zondi (2).
- izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
- Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklētājs.
- Izmeklēšanas tiesnesis Izmeklētājs.
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- galants Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
- izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis). Sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
- izlasīt Izvēlēt, izmeklēt (kādu priekšmetu).
- izlasīties Izvēlēties, izmeklēties.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas). Šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Personiskais galvojums Kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Iepriekšējā izmeklēšana Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
- pieņemt Ļaut, lai (apmeklētāji) noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt (tiem) medicīnisko palīdzību, konsultāciju.
- pieņemt Ļaut, lai (piemēram, apmeklētājs) ierodas (parasti paredzētajā laikā, noteiktā nolūkā).
- apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
- Meklēt kā mazo nazīti (arī adatiņu) Ļoti meklēt.
- auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot (plaušas, sirdi). Izklausīt.
- nomeklēt Meklējot cītīgi, rūpīgi pārbaudīt (platību, teritoriju). Izmeklēt.
- uzmeklēt Meklējot iegūt, dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu, noslēptu). Sameklēt (1).
- Griezt apkārt (visas malas) Meklējot jaukt (visu). Sīki pārmeklēt.
- Griezt apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- Vandīt (biežāk griezt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- Griezt (retāk vandīt) apkārt visas malas Meklējot jaukt visu. Sīki pārmeklēt.
- uziet Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- donžuāns Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
- meitinieks Mīlas dēku meklētājs.
- lovelass Mitas dēku meklētājs, pavedējs. Donžuāns.
- Dzīt pēdas Neatlaidīgi meklēt.
- Dzīt rokā Neatlaidīgi meklēt.
- Dzīt pēdas Neatlaidīgi meklēt.
- Dzīt rokā Neatlaidīgi meklēt.
- parevidēt Neilgu laiku, mazliet meklēt, šķirot.
- pameklēt Neilgu laiku, mazliet meklēt.
- pagrābāt Neilgu laiku, mazliet taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties (ko) satvert, sameklēt.
- bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
- izostīt Ostot iepazīt (ko), arī izmeklēt (par dzīvniekiem).
- palūkot Pameklēt, arī dabūt.
- paokšķerēt Pameklēt, pārmeklēt (parasti, lai ko uzzinātu).
- pameklēties Pameklēt.
- paraudzīt Pameklēt. Arī dabūt. Palūkot (3).
- apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
- parakāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- parakņāties Pārcilājot vairākus priekšmetus, pameklēt (ko starp tiem).
- pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
- izokšķerēt Pārmeklēt (daudzas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- apgriezt Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību). Izvandīt.
- kratīt Pārmeklēt (piemēram, personu, vietu, priekšmetus) ar likumu noteiktā kārtībā, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu.
- apokšķerēt Pārmeklēt (vairākas vai visas vietas) - par dzīvniekiem.
- izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
- pārrevidēt Pārmeklēt.
- izrakņāt Pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
- revidēt Pārmeklēt. Sakārtot, izskatot, izšķirojot (ko).
- doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties, lai apmeklētu (piemēram, teātri).
- bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
- apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
- aprēķinātājs Pašlabuma meklētājs.
- Aprēķina cilvēks Pašlabuma meklētājs.
- Aprēķina cilvēks Pašlabuma meklētājs.
- izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (1).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (2).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (3).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt (4).
- Dzīt pēdas Pēc pēdām meklēt medījumu.
- Dzīt pēdas Pēc pēdām meklēt medījumu.
- Sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu. Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko). Ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās, uzturēšanās vietu.
- izkratīt Pilnīgi pārmeklēt (ar likumu noteiktā kārtībā) māju.
- jaukties Rakņāties (kur, pa kurieni), meklēt ko.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- lokāls Restorāns (parasti tāds, kas darbojas naktī un kur apmeklētājiem sniedz izklaidējošus priekšnesumus).
- uzrakt Rokot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (ko), arī uzmeklēt (ko).
- Pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus Rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- Pārmeklēt (arī izmeklēt) visas pakaktes (arī visus kaktus) Rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- Pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus (arī visas pakakles) Rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni tiek īpaši pasniegti un kur parasti atskaņo mūziku, var dejot.
- piemeklēt Sameklēt (ko piemērotu, atbilstošu).
- atrast Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
- samedīt Sameklēt, iegūt, parasti ar pūlēm, grūtībām (ko vajadzīgu, vēlamu).
- izraut Sameklēt, sadabūt. Arī izdabūt.
- salūkot Sameklēt, sagādāt. Arī paņemt (no kurienes).
- Sadabūt rokā Sameklēt.
- padabūt Sameklēt.
- sadzenāt Sameklēt. Arī sadabūt.
- sadzīt Sameklēt. Arī sadabūt.
- Dabūt rokā Sameklēt. Noķert.
- Dabūt rokā Sameklēt. Noķert.
- ierādītājs Savienojumā ar «vieta». Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
- kārums Sevišķi garšīgs, izmeklēts ēdiens, dzēriens. Ēdiens, dzēriens, kas kādam ļoti garšo.
- izšņakarēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- izšņukurēt Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
- izpurināt Sīki pārmeklēt. Arī izkratīt (3).
- okšķerēt Sīki, rūpīgi meklēt.
- ķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
- izķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju vai tās lielāko daļu).
- pārķemmēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt (visu teritoriju).
- izokšķerēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt, izmeklēt (ko).
- izrevidēt Sīki, rūpīgi pārmeklēt.
- publika Skatītāju, lasītāju, sarīkojuma apmeklētāju kopums.
- paskatīties Skatoties pameklēt.
- skatumeklētājs Skatu meklētājs.
- apstaigāt Staigājot no cita pie cita, apmeklēt (daudzus vai visus).
- ķerstīties Strauji meklēt (vārdus), lai izteiktos.
- pieņemams Tāds, kas (iestādē, uzņēmumā u. tml.) ir paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
- mazapmeklēts Tāds, kur ir maz apmeklētāju.
- iztaustīt Taustot izmeklēt (3).
- iztaustīt Taustot izmeklēt, pārbaudīt.
- pārčamdīt Taustot pārmeklēt.
- sataustīt Taustot sameklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- uztaustīt Taustot uzmeklēt (ko). Taustot sākt sajust, uztvert (ko).
- grābstīties Taustoties (ar rokām, pirkstiem), censties ko satvert, sameklēt.
- sagrābstīt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābāt (2).
- sagrābāt Taustoties (ar rokām, pirkstiem), sameklēt, arī satvert. Sagrābstīt (2).
- koroners Tiesas izmeklētājs (Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus, ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi.
- abonements Tiesība noteiktu laiku regulāri saņemt (laikrakstus, žurnālus, grāmatas) vai apmeklēt (teātrus, koncertus u. tml.).
- pazust Tikt pārvietotam, pārvietoties tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts, nebūt nekur atrodamam (par priekšmetu). Tikt pazaudētam.
- pienākt Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) - piemēram, par telpu.
- atrasties Tikt sameklētam, izvēlētam (domās). Tikt izdomātam, izgudrotam.
- atrasties Tikt sameklētam.
- izsekot Uzmeklēt (zvērus). Novērot (zvēru) pēdas.
- kveksis Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs.
- okšķerētājsuns Uzmeklētājsuns, pēdu dzinējs.
- rakņāties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko.
- rušināties Vairākkārt jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, meklēt, censties iegūt ko. Arī rakņāties (1).
- apbraukāt Vairākos braucienos vai viena brauciena vairākos paņēmienos ierasties (vairākās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus). Braukājot aptvert (visu teritoriju, visas vietas).
- izvandīt Vandoties, jaucoties pilnīgi pārmeklēt.
- izšmaukt Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- Ķert tukšu vēju Veltīgi meklēt, gūstīt.
- Ķert (tukšu) vēju Veltīgi meklēt, gūstīt. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- kontrastviela Viela, ko izmanto, lai izmeklētu ar parastajām rentgenoloģiskajām metodēm grūti atšķiramus orgānus.
- apbraukt Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
- tralēt Zvejot ar trali (1). Pētīt, meklēt ar trali.
meklēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV