galants
galants -ais; s. -a, -ā
galanti apst.
1.Izmeklēti pieklājīgs, ļoti laipns.
PiemēriGalants cilvēks.
- Galants cilvēks.
- Būt galantam.
- ..cik galants prata būt Oļģerts - pie katra pakāpiena viņš satvēra savas paziņas elkoni un pabīdīja uz augšu, it kā palīdzēdams viņai kāpt.
- Kapteinis Jordans šorīt likās galantāks un asprātīgāks nekā jebkad..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriGalanta vēstule.
- Galanta vēstule.
- Galanta uzruna.
- Galanti paklanīties.
- Bokseris galantā uzmanībā pasteidzās atvērt durvis.
- ..Bērsons galanti noskūpstīja laboratorijas ārstei roku..
- Viņš mani galanti aizvadīja pie Ķikuļa kunga.
- Otrajā [simfonijas] daļā autors liek klausītājiem pārcelties klasicisma laikmetā, saskarties ar galantā stila iezīmētiem tēliem.
Stabili vārdu savienojumiGalantais stils.
- Galantais stils — Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda.
Avoti: 3. sējums