Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
galantums
galantums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → galants, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..Inguna.. izjuta sava pavadoņa vīrišķo galantumu. Viņš mācēja bez uzaicinājuma pieturēt lietussargu, kad viņai vajadzēja atvērt rokassomiņu..
Avoti: 3. sējums