Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
galamērķis
galamērķis -a, v.
1.Vieta, kur jānokļūst. Objekts, kas jāsasniedz.
PiemēriRita soļoja mundri, kā jau cilvēks, kam apkārtne pazīstama un kas iet uz noteiktu galamērķi.
2.Tas, ko cenšas panākt, grib sasniegt.
PiemēriKSDSP programmas projekta pirmā daļa, maksimālā programma, kurā bija norādīts partijas galamērķis - sociālistiskās sabiedrības uzcelšana -.. latviešu sociāldemokrātos nekādus iebildumus neradīja.
Avoti: 3. sējums