izšmaukt
izšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu.
1.intrans.; vienk. Paslepus iziet, iznākt, izbēgt.
PiemēriNo mājām izšmaucu bez māmuļas ziņas..
- No mājām izšmaucu bez māmuļas ziņas..
- Viņa metās vīram virsū. Tam izdevās atvērt durvis un izšmaukt ārā.
- Mēs ātri izšmaucām caur virtuvi, tik ātri, ka viena no veļas mazgātājām paspēja tikai izgrūst: «Kur tad ...» - tālāko nedzirdējām..
1.1.Veikli izvairīties (no meklētājiem, vajātājiem).
PiemēriJa Ostnieks to nebūtu paredzējis, Bankovs veikli izšmauktu, pārsviestos uz citu novadu un darbotos tālāk.
- Ja Ostnieks to nebūtu paredzējis, Bankovs veikli izšmauktu, pārsviestos uz citu novadu un darbotos tālāk.
2.trans.; sar. Izmānīt, izkrāpt (ko). Apmānīt, apkrāpt (kādu).
PiemēriIzšmaukt naudu.
- Izšmaukt naudu.
- Viņš mani izšmaucis.
Avoti: 3. sējums