Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izšļaucīt
izšļaucīt -šļauķu, -šļauki, -šļauka, pag. -šļaucīju; trans.; sar.
Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
PiemēriAtmodusies es krietni izšļaucīju locekļus.
Avoti: 3. sējums