izšļākties
izšļākties parasti 3. pers., -šļācas, pag. -šļācās; refl.
Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAtritinājās šļūtenes. Baltas strūklas izšļācās pret jumtu, ko alkaini laizīja liesmu mēles.
- Atritinājās šļūtenes. Baltas strūklas izšļācās pret jumtu, ko alkaini laizīja liesmu mēles.
- ..nocēla no galda gala alus muciņu un sāka velt uz namiņa pusi... Muca ripoja palēkdamās, katrā apgriezienā putota brūna šalts izšļācās pa spundes caurumu.
- ..no 1600 metru dziļuma izšļākusies spēcīga gāzes strūkla..
Avoti: 3. sējums