izšļūkt
izšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu; intrans.
1.Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..[vīrs] mēģina nemanīts izšļūkt no istabas.
1.1.Šļūcot, šļūcošā gaitā izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzšļūkt cauri istabai.
Avoti: 3. sējums