Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izšļākt
izšļākt -šļācu, -šļāc, -šļāc, pag. -šļācu.
1.trans. Šļācot, ar šalti izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..strūklaku sērija.. izšļāc mirdzošas šļakatas varavīksnes krāsās.
2.parasti 3. pers.; intrans. Izšļākties.
PiemēriPilsētā.. izveido jaunus parkus ar skaistām strūklakām. Ūdens fontāni, kas no tām izšļāc vairāk metru augstumā, vakaros, elektrisko spuldžu apmirdzēti, izskatās teiksmaini skaisti..
3.trans.; pareti Izskalot, izmazgāt (ar spēcīgu strūklu).
Piemēri..[ēdnīcā] ar ūdens strūklu, izšļāca glāzes..
Avoti: 3. sējums