Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izšļākties
izšļākties parasti 3. pers., -šļācas, pag. -šļācās; refl.
Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriAtritinājās šļūtenes. Baltas strūklas izšļācās pret jumtu, ko alkaini laizīja liesmu mēles.
Avoti: 3. sējums