izšņukurēt
izšņukurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Izšņakarēt.
PiemēriSivēni izšņukurē salmus.
1.1.pārn. Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
Piemēri..[policists] strādnieka dzīvoklī izšņukurēja gultas apakšas un aizgāja..
Avoti: 3. sējums