izšņakarēt
izšņakarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
PiemēriEk, kaut varētu izaudzēt lielāku biti kā parastā un ar tik garu snuķi, kas var visus ziedu stobriņus izšņakarēt!
1.1.pārn. Sīki pārmeklēt (parasti cita mantas).
PiemēriKamēr māte slimoja, Olga vairākas reizes bija apmeklējusi viņu un, tēvam prom esot, izšņakarējusi kumodes atvilktnes..
Avoti: 3. sējums