apgriezt1
apgriezt [apgriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Apvirzīt (apkārt) pa pilnu apli, ap asi. imperf. griezt apkārt.
PiemēriApgriezt riteni.
1.1.Griežot apkārt pa apli, apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZēns veikli pārlēca pār grāvi un apgrieza rīksti vairākas reizes ap galvu.
2.Pavērst pretējā virzienā.
PiemēriViņi uzbrauca augšā līdz tiltam.. Bet pret baznīcu laivu apgrieza, lai pa straumi atkal dotos lejup..
2.1.Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
PiemēriApgriezt laivu uz mutes.
2.2.Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
PiemēriPolicists apgrieza otrādi Andra kabatas, aptaustīja vīles.
2.3.Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
PiemēriApgriezt mēteli uz otru pusi.
2.4.pārn.; sar. Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
PiemēriBebris: Visa mana dzīves kārtība ir apgriezta ačgārni. Agrākos laikos es vienmēr braucu visās svarīgākajās darīšanās, tagad uz kongresu atbrauca sieva!
2.5.pārn. Izskaidrot pilnīgi citādi (piemēram, kāda teikto).
PiemēriKad resnais [liecinieks] ar dzelteniem matiem savos melos sapinas, tiesas priekšsēdētājs [buržuāziskajā tiesā] apgriež viņa vārdus otrādi un uzved to uz ceļa.
3.Pārmeklēt (parasti, radot nekārtību). Izvandīt.
Piemēri..[policists] norīkoja savus ļaudis uzsākt kratīšanu. Dažās minūtēs viss divās mazajās istabās tika apgriezts otrādi.
Stabili vārdu savienojumi
Avoti: 1. sējums