apgrēcība
apgrēcība -as, s.; parasti vsk.
1.Reliģisko priekšrakstu neievērošana (ticīgo uztverē); grēks.
PiemēriGarīdznieku aprindas nostājās pret teātri, sludināja, ka tas esot apgrēcība, ka skolotājiem, kas esot mācītāja palīgi kristīgās mācības druvā, neklājoties nodarboties ar tādām grēka lietām.
- Garīdznieku aprindas nostājās pret teātri, sludināja, ka tas esot apgrēcība, ka skolotājiem, kas esot mācītāja palīgi kristīgās mācības druvā, neklājoties nodarboties ar tādām grēka lietām.
- Uz istabu iedama, Līzbete baltām acīm paskatījās tajā mežonī [Bramanī], tajā bezdievī, kas te visa baznīclaiku klabinājās [strādāja] par tīro apgrēcību.
- «Mare, man pašam ir savs dievs!» - .. «Apdomā, Mārtiņ, ko tu runai Neņem uz savu sirdi apgrēcību!»
1.1.pārn.; sar. Pārkāpums, rīcība, kas ir pretēja: pieņemtajām normām.
Avoti: 1. sējums