Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apgrauzt
apgrauzt -graužu, -grauz, -grauž, pag. -grauzu; trans.
Iegrauzt, arī nograuzt (visapkārt vai vietumis).
PiemēriApgrauzts kauls.
  • Apgrauzts kauls.
  • Zaķi ziemā apgrauž augļu kociņiem mizu.
  • Briežu mātes dažreiz atkārpa arī koku virsējās saknes un apgrauž tās visapkārt kokam.
  • Sprakšķu kāpuri apgrauž arī kukurūzas stublāja lejas daļu, kā arī noēd kukurūzas saknes.
  • Mātes brūnā pūra lāde ar zarainiem apkalumiem un peļu apgrauzto dibenu pavisam tukša..
  • pārn. No lielceļa gar baltu, pajaunu, bet laika zoba bez žēlastības apgrauztu mūra baznīcu uz upes pusi nogriežas divi vīrieši.
Avoti: 1. sējums