apskatīties
apskatīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
PiemēriApskaties, vai kāds nenāk!
- Apskaties, vai kāds nenāk!
- Kad bij uzkāpušas kalniņā, tad mazā, nepacietīgi apkārt apskatījusies, rādīdama jautāja vecajai: «Vai tā ir skola?»
- Zālē iegājis un apsēdies, viņš apskatījās visapkārt.
- Daugulis apskatījās visapkārt, pavērodams, vai tuvumā nav cilvēku.
1.1.Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
PiemēriVakars nāk virsū ar joni, un mēs [ekskursanti] sākam apskatīties pēc vietas, kur ierīkot apmetni..
- Vakars nāk virsū ar joni, un mēs [ekskursanti] sākam apskatīties pēc vietas, kur ierīkot apmetni..
- Domāju, vislabāk apskatīties telefonu grāmatā. Droši vien tur būs viņa telefona numurs un adrese.
- pārn. ..skaidrs, ka.. viņam tā kā tā būs no šīs darba vietas jāaiziet, labāk jau tad pie laika apskatīties pēc cita darba.
2.Apskatīt1.
Piemēri..gājām katrs uz savu pusi, vēlāk sakliegdamies un saiedami kopā, lai apskatītos, cik kuram [sēņu] iekrājies jau grozā.
- ..gājām katrs uz savu pusi, vēlāk sakliegdamies un saiedami kopā, lai apskatītos, cik kuram [sēņu] iekrājies jau grozā.
- «Apskaties nu. Vai tas [saspridzinātais akmens] nav kā liels putras ābols, kas nu pārvēlies pušu!» [Saka tēvs Annelei.]
Stabili vārdu savienojumi
- Nedabūt (arī nepaspēt) ne apskatīties, arī nebijis ko apskatīties idioma — Saka, ja kāda darbība noris ļoti strauji.
Avoti: 1. sējums