Haralds saudzīgi apliek roku sievas drebošajiem pleciem, saspiež tos cieši, cieši, līdz ar žēlumu svētlaimīgi juzdams, kā nevarīgā auguma trīsas pamazām aprimst viņa apskāvienā.
..[Elmārs] apņēma Garkalnu saudzīgi, bet stingri ap pleciem, noturēja uz vietas... Viņš [Garkalns] mēģināja ar spēku atbrīvoties no Elmāra apskāviena.
pārn.Debesis [no rīta] vēl tumšas; mākoņu klājs tik biezs, ka, liekas, visa pasaule dus to saltajā apskāvienā.