apskaut
apskaut -skauju, -skauj, -skauj, pag. -skāvu; trans.
1.Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
PiemēriTēvs viņu apskāva un cieši spieda pie savām krūtīm. «Un tu tomēr dzīvs, Huanito!»
- Tēvs viņu apskāva un cieši spieda pie savām krūtīm. «Un tu tomēr dzīvs, Huanito!»
- Rokām apskāvuši viens otra plecus, cieši līdzās sēdēja abi draugi un klusēja.
1.1.pārn. Apņemt, pārņemt (par uguni, ūdeni).
PiemēriViļņi apskauj laivu.
- Viļņi apskauj laivu.
- Likās, no brīža, kad liesmas apskāva virs ugunskura iekārto katliņu, pagājuši tikai daži mirkļi, kad jau atskanēja [pionieru] saucieni: «Vārās, vārās!»
1.2.pārn. Apņemt, pārņemt (par gaisu, tumsu, aukstumu u. tml.).
Piemēri..visus uzkalnus apskāva saules piesātinātais gaiss.
- ..visus uzkalnus apskāva saules piesātinātais gaiss.
- Zemi apskāva tumsa. Kareivji sāka laisties miegā..
- Mežmalā zem apsēm un eglēm es apturu zirgu un izkāpju... Smaržīgs vēsums un miers apskauj no visām pusēm.
1.3.pārn. Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) – par kokiem, mežu, teritoriju.
PiemēriKlīstot pa mežu, viņš bija iznācis pie Mežlīčiem, ko no trim pusēm apskāva lielas egles.
- Klīstot pa mežu, viņš bija iznācis pie Mežlīčiem, ko no trim pusēm apskāva lielas egles.
- Vasarā, koku un krūmu zaļuma apskautas, Saliņu mājas neizskatījās tik nožēlojamas kā ziemā, kad dzīvojamo ēku grūti atšķirt no kūtiņas..
Avoti: 1. sējums