Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kveksis
kveksis -ša, v.; sar.
1.Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
Piemēri«Mierā, Bajār!» viņš uzkliedza agresoram, un kveksis, gan drusku pašaubījies, atlaida manu bikšu staru.
2.Uzmeklētājsuns, arī pēdu dzinējs.
PiemēriBrūnie «kvekši» ir 35-40 cm augsti, ar viegli viļņotu, cietu spalvu un garāku spalvu kušķi astes galā.
Avoti: 4. sējums