izmeklēšana
izmeklēšana -as, s.; parasti vsk.
1.Darbība, process → izmeklēt.
2.med. Medicīniska pārbaude, izpēte.
PiemēriKlīniskā izmeklēšana.
- Klīniskā izmeklēšana.
- Ambulatoriskā izmeklēšana.
- Bakterioloģiskā izmeklēšana
- Ja lēcas apduļķojums niecīgs, - operācija nav vajadzīga. Katrā atsevišķā gadījumā operācijas nepieciešamību un tās termiņu nosaka acu ārsts pēc bērna rūpīgas izmeklēšanas.
- Līķa tiesmedicīniskās izmeklēšanas protokolu sastāda tiesu medicīnas eksperts, kurš izdara ekspertīzi.
3.jur. Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
PiemēriTiesas izmeklēšana.
- Tiesas izmeklēšana.
- Papildu izmeklēšana.
- Izmeklēšanas orgāni.
- Viņi dzēruši kopā ar tēvoci - to viņš bija pateicis jau izmeklēšanas sākumā un vairs nevarēja noliegt.
- Iepriekšējā izmeklēšana notiek tikai pēc krimināllietas ierosināšanas šai kodeksā noteiktajā kārtībā.
- Iepriekšējo izmeklēšanu izdara tai rajonā, kur noticis noziegums.
Stabili vārdu savienojumiIepriekšējā izmeklēšana. Izmeklēšanas cietums.
- Iepriekšējā izmeklēšana — Kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kārtībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai. Lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- Izmeklēšanas cietums — Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- Izmeklēšanas tiesnesis neakt. — Izmeklētājs.
Avoti: 3. sējums