Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārmeklēt
pārmeklēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
PiemēriPārmeklēt atvilktni.
  • Pārmeklēt atvilktni.
  • Pārmeklēt visu dzīvokli.
  • Pārmeklēt tuvāko apkārtni.
  • Drošības pēc viņš pārmeklēja arī svārku seklo iekškabatu, bet maka nebija.
  • Varēja sadzirdēt, kā ienācēji grūsta mēbeles, izvelk skapja atvilktnes, nomet grāmatas no plauktiem. Skaidrs kā diena - tie bija politpārvaldes aģenti, kas pārmeklēja istabu..
  • ..saimniece bez kavēšanās ezera dibenu līcī rūpīgi sāka pārmeklēt tik tālu, cik tā ar atnesto kārti varēja aizsniegties.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
Piemēri«Vai jums nav ieroču klāt?» ieprasījās vēl slepenpolicists, un vācu pilsonis ņēmās Akmeni pārmeklēt.
  • «Vai jums nav ieroču klāt?» ieprasījās vēl slepenpolicists, un vācu pilsonis ņēmās Akmeni pārmeklēt.
1.2.Meklējot barību, darboties (visā vielā, teritorijā) – par dzīvniekiem.
Piemēri..koku zarus pārmeklē mūsu faunas mazākais putniņš - zeltgalvītis..
  • ..koku zarus pārmeklē mūsu faunas mazākais putniņš - zeltgalvītis..
  • Zied mellenāji, sārtos kausiņus pārmeklē tikai mežos sastopamās bāli rūsganās, ar melnu vidusjostu joztās kamenes.
  • Būdams smags un neveikls, pelēkais krupis tālos sirojumos nedodas, bet rūpīgi pārmeklē to apvidu, kurā apmeties.
Avoti: 6-1. sējums