Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pārmēdīt
pārmēdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi. Šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
Piemēri«Nu, sveiks! Vēlu veiksmi!» Gulds piecēlās. - «Veiksmi?» Kangizers viņu pārmēdīja.
1.1.intrans.
Piemēri«Mīlestība gadus neprasa.» - «Mīlestība!» Marija pārmēdīja. «Kas tā mīlestība tāda ir?»
Avoti: 6-1. sējums