pārmantotība
pārmantotība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis, kad kas (piemēram, kultūras vērtības, profesija) ir pārmantots no priekštečiem.
PiemēriSavu senču skata, dzīves uztveres, gudrības pārmantotību Jaunsudrabiņš uzsvēris vai visu savu dzīvi.
- Savu senču skata, dzīves uztveres, gudrības pārmantotību Jaunsudrabiņš uzsvēris vai visu savu dzīvi.
- Vērtību pārmantotība paaudžu vidū nav iedomājama bez konfliktiem. Teātra uzdevums ir vienmēr pievērst šai problēmai uzmanību.
2.biol. Stāvoklis, kad (organisma īpašības) ir pārņemtas no priekštečiem.
Avoti: 6-1. sējums