salūkot
salūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Sameklēt, sagādāt. Arī paņemt (no kurienes).
PiemēriGrāmatvedis salūkoja brīvāku vietu pie kārklu krūma un nolika starojošajās, karstajās smiltīs savu nesamo - drēbes, apavus un somu.
1.1.Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
Piemēri«Nātiņa kungs, jums vēlreiz vajadzētu precēties. Es salūkošu līgavu.»
2.Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
PiemēriLīna saviem viesiem salūkojusi pusdienu. Viņi visi sēž pie balti klāta galda.
3.pareti Saskatīt1.
PiemēriReizēm, tālumā salūkojis kādu ventspilnieku kuģi, Kristaps ilgi vērās tam pakaļ.
Avoti: 7-1. sējums