Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
salūkot
salūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Sameklēt, sagādāt. Arī paņemt (no kurienes).
PiemēriGrāmatvedis salūkoja brīvāku vietu pie kārklu krūma un nolika starojošajās, karstajās smiltīs savu nesamo - drēbes, apavus un somu.
  • Grāmatvedis salūkoja brīvāku vietu pie kārklu krūma un nolika starojošajās, karstajās smiltīs savu nesamo - drēbes, apavus un somu.
  • Tad Elza ar māti salūkoja patvērumu Jaunsabilē, tā saucamajā jūrmalā, kur aug priedes kā jūras krastā, tikai ūdens nav.
  • Vanadziņš [zēns] salūkoja auklu ar puļķīti un sāka rotaļāties ar savu četrkājaino draugu.
  • Šoreiz Imants jau laikus salūko gludu, apaļu akmentiņu. Ne pārāk lielu, ne mazu, tieši pa rokai.
1.1.Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
Piemēri«Nātiņa kungs, jums vēlreiz vajadzētu precēties. Es salūkošu līgavu.»
  • «Nātiņa kungs, jums vēlreiz vajadzētu precēties. Es salūkošu līgavu.»
2.Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
PiemēriLīna saviem viesiem salūkojusi pusdienu. Viņi visi sēž pie balti klāta galda.
  • Līna saviem viesiem salūkojusi pusdienu. Viņi visi sēž pie balti klāta galda.
  • «Es iešu, salūkošu ciemiņam azaidu. Uzvārīšu karstu tēju.»
  • «Ejam, tu vārēsi tur nolikt mantas un atpūsties!.. Mamma pa to laiku salūkos vakariņas.»
3.pareti Saskatīt1.
PiemēriReizēm, tālumā salūkojis kādu ventspilnieku kuģi, Kristaps ilgi vērās tam pakaļ.
  • Reizēm, tālumā salūkojis kādu ventspilnieku kuģi, Kristaps ilgi vērās tam pakaļ.
  • Svešā zeme tuvojās. Bet pagaidām to varēja tikai just, salūkojams [no lidmašīnas] nebija itin nekas.
Avoti: 7-1. sējums