izpurināt
izpurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
PiemēriIevērojis zemē nomestu šineli, viņš to izpurināja..
- Ievērojis zemē nomestu šineli, viņš to izpurināja..
- Kamēr Liena ārā izpurināja segu un palagu, Andrs izmetās uz maisa izmēģināt, kāda viņai te būs gulēšana.
- ..pa logu roka baltā aprocē izpurina sedziņu.
- pārn. Jāizpurina dvēseles, kurās sakritis nokvēpis sniegs.
1.1.Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
PiemēriTad sabīdīja traukus galda vidū, apsedza ar dvieli un, izpurinājis no bārdas maizes drupačas un piena lāses, uzvilka vateni un izgāja ārā..
- Tad sabīdīja traukus galda vidū, apsedza ar dvieli un, izpurinājis no bārdas maizes drupačas un piena lāses, uzvilka vateni un izgāja ārā..
- ..brāļi pārtrauca vingrojumus, jaunākais nolēca uz manēžas paklāja, vecākais izpurināja putekļus no matiem..
- Starp lapām iekļuvušos putekļus, grāmatu pāršķirstot, izpurina svaigā gaisā vai arī pret putekļu sūcēju.
- pārn. Vējš ietrauc dvēselē un izpurina plēnes..
2.Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..zivs, vizulim pieķērusies, izšaujas veselu metru virs ūdens un āķi no mutes izpurina zvejniekam pie paša deguna.
- ..zivs, vizulim pieķērusies, izšaujas veselu metru virs ūdens un āķi no mutes izpurina zvejniekam pie paša deguna.
- pārn. ..stiklus mistrāls bieži vien izpurina no logu rāmjiem, ka nošķind vien.
- pārn. Mēs sēžam mašīnā uz tukšajiem maisiem.. Nežēlīgi krata, un tā vien liekas, ka tīri vai dvēseli izpurinās no miesām.
3.sar. Sīki pārmeklēt. Arī izkratīt3.
Piemēri«Esot izpurinājusi visus Dūmiņu Irmas pūra skapjus. Visu aprakstījusi, atstājusi Irmu ar to, kas mugurā.»
- «Esot izpurinājusi visus Dūmiņu Irmas pūra skapjus. Visu aprakstījusi, atstājusi Irmu ar to, kas mugurā.»
- Meklē brāli. Izpurināja māju, izkratīja pēdējo kaktu..
Avoti: 3. sējums