izpūlēties
izpūlēties -os, -ies, -as, pag. -ējos; refl.
Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
PiemēriTēvs izpūlējās ap jauno atslēgu, bet nevarēja to pagriezt..
- Tēvs izpūlējās ap jauno atslēgu, bet nevarēja to pagriezt..
- Sniķeru Krastiņš izpūlējies samierināt abas naidīgās puses, bet tas neizdevies.
- Daudzi izpūlējās un izmeklējās, bet neviens pats cilvēks kā nevarēja, tā nevarēja uguni dabūt.
Avoti: 3. sējums