izpurināt
izpurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Purinot iztīrīt (piemēram, drēbes).
PiemēriIevērojis zemē nomestu šineli, viņš to izpurināja..
1.1.Purinot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
PiemēriTad sabīdīja traukus galda vidū, apsedza ar dvieli un, izpurinājis no bārdas maizes drupačas un piena lāses, uzvilka vateni un izgāja ārā..
2.Purinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..zivs, vizulim pieķērusies, izšaujas veselu metru virs ūdens un āķi no mutes izpurina zvejniekam pie paša deguna.
3.sar. Sīki pārmeklēt. Arī izkratīt3.
Piemēri«Esot izpurinājusi visus Dūmiņu Irmas pūra skapjus. Visu aprakstījusi, atstājusi Irmu ar to, kas mugurā.»
Avoti: 3. sējums