apbraukt
apbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu
1.intrans. Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). imperf. Braukt apkārt.
PiemēriApbraukt ap māju.
1.1.trans.
PiemēriApbraukt purvu.
1.2.trans. Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
PiemēriMašīnas joņoja neprātīgā steigā, cenzdamās viena otru apbraukt.
2.trans.; pareti Vienā braucienā ierasties (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (vairākus cilvēkus).
PiemēriApbraucot visu Latviju, viņš satikās ar paskarbo, bet sirsnīgo zvejnieku gan Pāvilostā, gan Ainažos..
Avoti: 1. sējums